Projekts

KOSMOHUMĀNISMS

 Zelta laikmets – Dvēseles, Zemes un Kosmosa ekoloģija

Pasaules distributīvā universitāte
Čehijas Informacioloģijas akadēmija
Starptautiskās un Eiropas informatizācijas
Apvienoto Nāciju Organizācijas asociētais loceklis
Štāba mītne Ņujorkā, Prāgā, Maskavā, Ženēvā, Briselē

 PROJEKTS

 “Zelta Laikmeta – Dvēseles, Zemes un Kosmosa ekoloģijas – cilvēka un Kosmohumānistiskas civilizācijas veidošana”

 

Autors: akadēmijas prezidents, profesors Alberts Ignatenko,

filosofijas granddoktors, bioloģijas un eniozinātņu doktors.

Čehijas Republika, Prāga

2001. gads

Dzīves  garīgi  informatīvā  būtība

 

“Visas lietas atrodas Visumā, un Visums ir visās lietās:
mēs – tajā, tas mūsos. Tā viss saplūst vienotā veselumā.”
Džordāno Bruno

            Aizritējuši jau vairāk nekā trīs gadu simteņi, kopš autors uzrakstījis šīs rindiņas. Pa šo laiku daudz kas mainījies mūsu izpratnē par pasauli un Visumu. Bet cik lielā mērā esam pietuvojušies Patiesībai? Ko zinām par Visuma Likumiem, par Cilvēka vietu tajā, par dzīves jēgu, par noslēpumiem un acīm redzamiem Kosmosa mehānismiem?

            Katrs laikmets nāk ar savām zināšanām, un patiesības pamati ir ielikti katrā no pastāvošajām filosofijas sistēmām. Ilgu laiku materiālisti un ideālisti strīdējās par visa esošā pirmcēloni. Materiālisti par tādu uzskatīja matēriju, ideālisti – apziņu, enerģētisti – enerģiju.

            Mūsdienu atomfizika, elementārdaļiņu teorija, vakuuma fizika, informacioloģija, kosmoeniopsiholoģija saauda visas trīs substances nedalāmā savstarpējā sasaistē. Un tad cilvēka doma uz jauna zināšanu pakāpiena atkal pievērsās galvenajai esamības mīklai – Cilvēka būtības noslēpumam. Ir neiespējami iepazīt Visumu, neiepazīstot Cilvēku. Un vienlaikus – izpētot un saprotot sevi, Cilvēks atklāj visu Pasauli, tos Likumus, kas Pasauli rada un vada.

            Izmantojot Visuma mūsdienu modeļus, mēs aplūkojam savu eksistenci koncepcijā “Cilvēks – Zeme – Visums”, t. i., kā vienotu Mikro- un makrokosmu. Kas tad īsti ir Cilvēks un kāda ir viņa eksistences forma?

            No jaunās zinātnes kosmoeniopsiholoģijas redzes viedokļa Cilvēks  ir evolucionējoša, atvērta, nelineāra (pašorganizējoša), daudzfunkcionāla, daudzpakāpju fiziko-energo-informatīva sistēma – Mikrokosms, kurā atspoguļojas Makrokosms – Visums. Bez nulles šūnu apziņas līmeņa (cilvēka orgānos un sistēmās) un 01. - bioenerģētiskā, kurus pēta bioloģija, anatomija un fizioloģija, eksistē desmit pamata energoinformatīvie apziņas pamatlīmeņi un pieci starplīmeņi. Šos līmeņus vada domāšanas aparāts (mūsu “Es”), kurš atbilst apziņas septītajam pamatlīmenim. Energoinformatīvie apziņas līmeņi (EIAL) – tie ir mūsu smalkie ķermeņi (SĶ), kurus veido divi galvenie bloki – aurālais  un dvēseliski garīgais.

            Aurālo bloku veido četri pamata SĶ un trīs pakārtoti SĶ. Dvēseliski garīgo bloku veido seši pamata SĶ un divi pakārtoti SĶ. Katram ķermenim ir sava krāsa, vibrācija (nots), un tas caur čakru (noturīgu leptonu veidojumu, rotējošu vērpi – torsionu) ir saistīts ar savu smalko materiālo pasauli – Makrokosmu ar eniošūniņas starpniecību. Šī savstarpējā saikne, tāpat kā datorā, ir gan tieša, gan atgriezeniska.

            Katrs SĶ ir makrokosmiska matrica, kas ietver informāciju par indivīda attīstības līmeni konkrētajā laika nogrieznī. Starp visiem EIAL  un mūsu Es – domāšanu – pastāv arī tiešā un atgriezeniskā saikne, kuru var bloķēt mīnusinformācija (karma), kuru mēs uzkrājam, pārkāpjot Kosmosa Evolūcijas Likumus (baušļus, vēdas utt.).

            XXI. gadsimta cilvēks – tā ir apdāvināta un harmoniski attīstīta personība ar augsti attīstītu garīgumu, superintelektu un  simtprocentīgu veselību. Šādu stāvokli var sasniegt tikai tad, ja tiek ievēroti Kosmosa Evolūcijas Likumi un dinamiski attīstīti visi apziņas līmeņi (no O. līdz 10.). Viss ir savstarpēji saistīts – nedrīkst koncentrēt domas tikai garīgajā plāksnē, atstājot novārtā veselību, intelekta attīstību, mērķtiecību, kultūru, ētiku, estētiku utt. Tas arī ir pamatā personības pašatklāsmei, pašpilnveidošanai un pašrealizācijai, kā arī aktīvās dzīves paildzināšanai, Esamības Patiesās Jēgas, Visuma un Absolūta – Radītāja atklāsmei.

            Cilvēks var eksistēt tikai sabalansētā mijiedarbībā ar vidi, matēriju, enerģiju un informāciju. Turklāt garīgi informatīvajam strāvojumam te ir izšķiroša un organizējoša loma.

            Kas tad ir garīgums?

            Tā ir Visuma Radītāja sākotnēja evolucionāri kosmiska matrica (informatīvs etalons), kas ietver sevī Tikumības Likumus un sekmē maksimāli pilnīgu personības (Es) pašrealizāciju. Matrica (informatīvais etalons) atrodas visos Cilvēka apziņas līmeņos.

            Kas tad ir informācija?

Tas  ir patiešām neizsmeļams pasaules sabiedrības resurss, tas ir pasaules pirmavots, jo visa pamatā ir informācija. Tas, ko mēs sajūtam, redzam un dzirdam, - tās visas ir materializētās un dematerializētās (smalkmateriālās) informācijas formas un veidi, bet mūsu Dzīve ir tās Kosmoplanetārais Fenomens.

            Informācija (I) ir Visuma mikro- un makrostruktūru fundamentālo attiecību, sakaru, enerģijas (E), kustības (K), masas (M) un antimasas (A) mijiedarbības un savstarpējās atkarības visaptverošs, bezgalīgs, vienots likumsakarīgs process. Pasaule ir informatīva, Visums ir informatīvs; primārais ir informācija (apziņa), sekundārais – matērija. Nevis esamība nosaka apziņu, bet informācija (apziņa) nosaka esamību. Pieļaut iespēju, ka matērija varētu eksistēt ārpus informācijas, būtu tas pats, kas palielināt elektrona masu, nepalielinot tā ātrumu.

            Informācijas objekts ir kopēja sadalīta informatīvi šūnveidīga Visuma telpa, ar tur notiekošiem mikro- un makromēroga procesiem un tehnoloģijām.

            Kopējās sadalītās informatīvi šūnveida telpas  būtību atspoguļo informācijas saglabāšanas un maiņas no pozitīvās uz negatīvo vai otrādi) likumi. Lai kādas izmaiņas notiktu informatīvajā Visumā, informācijas kopējais daudzums paliek nemainīgs.

            Pie visām dažādajām vienu informācijas formu (kodu, struktūru, blīvumu utt.) pārejām (izmaiņām) citās vienmēr paliek spēkā galvenais Visuma Likums – informācijas (apziņas)  un tās kodu struktūru pastāvīgo izmaiņu saglabāšanas (mūžības) Likums, kurš pierāda apziņas (energoinformatīvās Dvēseles, mūsu Es) nemirstību.

            Par informatīvo vienību pieņemts lokālo šūnveida attiecību kvants – informācijas nesējs, kura lielums var  izpausties informatīvo kovariantu robežās. Informācijas nesējs ir visu objektu, lauku, izstarojumu, to seku, vides un visas kopējā Visuma telpas galvenais raksturotājs. Laiks un telpa ir informācijas (apziņas) eksistences formas, bet enerģija, spēks, kustība un masa – dažādi tās kvalitatīvo un kvantitatīvo īpašību izpausmes veidi reāli esošos vai mākslīgi radāmos procesos un parādībās.

            Vakuumfizika, informacioloģija un jaunās kosmohumānistiskās zinātnes aplūko un pēta Visumu, Zemi, Cilvēku un visas dzīvības formas ne tikai matērijas līmenī, bet arī informatīvā vakuuma (informācijas matērijas primārās izejvielas) līmenī. No tā dzimst enerģija un pēc tam – matērijas daļiņas. Nemateriālais informatīvais vakuums veido 99,999999% (noteiktās) Visuma telpas, bet visas matērijas apjoms tajā ir viena miljonā daļa no viena procenta (0,000001%). No tā izriet, ka ne tikai makropasaules, bet arī mikropasaules (Cilvēks un citas dzīvības formas) struktūras ziņā ir identiskas ar Visumu.

            Šie dati ļauj zinātniekiem – materiālistiem piekrist, ka cilvēks, tāpat kā visa galaktika, peldas Visuma informatīvā vakuuma bezgalīgajā okeānā, kas dod viņam mūžīgu dzīvi.

            Sintezējot visus Pasaules Sabiedrības un Kosmisko Zinību sasniegumus, jaunās zinātnes (kosmoeniopsiholoģija, kosmopsihoenergosuģestoloģija, psihoenergohologrāfija, kosmoenioufoloģija) un Kosmohumānistiskā Mācība, balstoties uz XXI gadsimta globālo zinātni informacioloģiju, piedāvā jaunu Paradigmu “Cilvēks. Zeme. Sabiedrība. Visums”.

Vairāk informācijas:    KOSMOHUMANISMS_LATV projekts (169.50 KB)