Prāts nespēj spēlēt sirds lomu. /Fransuā de Larošfuko/
Laiks – mirstīgo izdomājums. /V. Zavadskis/
Kas brīvs no aizspriedumiem, tam jābūt gatavam tam, ka viņu nesapratīs. /Feihtvangers/
Jūtas prot šķīstīt, bet prāts – saduļķot. /Oskars Vailds/
Ja cilvēkam skaidrs ir absolūti viss, iespējams, ka viņam nekas nav skaidrs. /C. Melameds/
Katra diena ir jauna mīkla. /Jānis Elsbergs/
Tīrā loģika sagandē gara dzīvi. /Antuāns de Sent-Ekziperī/
Prāta kultūrai jābūt pakļautai sirdij. /Mahātma Gandijs/
Tie ir slikti atklājēji, kuri uzskata, ka nav sauszemes, kad visapkārt redz tikai jūru. /Frānsiss Bēkons/
Augstākā bagātība ir alkatības trūkums. /L. A. Seneka/
Lai sajuktu prātā, daudz prāta nevajag. /C. Melameds/
Laiks – savu tapšanu vērojoša mūžība.
Kapitālisms – praktiskais ateisms.
Laiks ir lielisks dziedinātājs, bet par ārstēšanu prasa samaksāt ar dzīves gadiem.
Nožēla par izniekotu laiku ir vēl vairāk izniekots laiks. /Masons Kūlijs/
Šodiena ir vakardienas sekas un cēlonis rītdienai.
Braucējs lādēja sliktu ceļu, bet ar pātagu dabūja zirgs.
Aizdomas allaž mīt noziedzīgā dvēselē: zaglim šķiet, ka ikkatrs krūms ir okšķeris. /Viljams Šekspīrs/
Prāts – tā ir spēja savai muļķībai rast pārliecinošu attaisnojumu.
Rokas visvairāk salst no apziņas, ka cimdi aizmirsušies mājās. /R. Gomess de la Serna/
Aizmāršība – Dieva dāvana parādniekiem kā kompensācija par viņu zudušo sirdsapziņu.
Dogma – tas ir mēģinājums radīt koku ar vienu galu. /D. Rudijs/
Aizspriedumiem nav saprātīgu pamatu, tāpēc tos nevar ar saprātīgiem secinājumiem apgāzt.
Cenšanās izvairīties no aizspriedumiem ir aizspriedums.
Lai iepazītu cilvēkus, tiem vajag piedot viņu laika aizspriedumus. /Š. Monteskjē/
Daži, tiekdamies atbrīvoties no aizspriedumiem, kopā ar tiem iznīcina tikumu, godīgumu un reliģiju.
Ne pie viena no saviem atklājumiem neesmu nonācis ar racionālā prāta palīdzību.
Cēlonis, kādēļ daudzi iedomājas, ka ir grūti izzināt Dievu un grūti izzināt pat to, kas ir viņu dvēsele, ir tāds, ka viņi nekad nepaceļ savu prātu pāri sajūtamajām lietām un ir tik ļoti pieraduši apcerēt vienīgi to, ko var iztēlot, ka viss, ko nevar iztēlot, viņiem šķiet prātam netverams.
/Renē Dekarts/
Aizspriedums – tumsonības bērns.
Aizvainojot otru, tu nerūpējies pats par sevi.
Riešana var būt sāpīgāka nekā košana.
Kad ūdens smēlās mutē – neapjuka, bet izskaloja kaklu, lai varētu skaļāk saukt palīgā.
Cilvēks, kas gan labu apņemas, bet nekad nedara, tas ir līdzīgs ziedošam kokam, kas augļus nekad nenes. /Latviešu sakāmvārds/
Viss atkarīgs no apstākļiem: sauli skaidrās debesīs pamana mazāk nekā sveci pagrabā.
/Marija Ēbnere-Ešenbaha/
Atkarībā no tā, cik tuvu esam, uguns apgaismo, silda un dedzina. /Vantala/
Viens pats gruzis tīrā vietā padara netīrumu gan vairāk nekā netīrā vietā pat mēslu čupa
No likteņa izvairīties nav lemts, tapēc cilvēkam ir jāprot
pielāgoties apstākļiem un pastāvīgi jāatceras, ka jebkuru
mirkli tie var mainīties.
Jo grūtāki un smagāki apstākļi, jo lielāka nepieciešamība
pēc izturības, rosīguma un apņēmības, un jo kaitīgāka ir
apātija.
Apstākļi ir tas, ko redzi, novēršot savu skatienu no mērķa.
Prāts attiecībā pret sirdi allaž ir muļķa lomā.
Asaras – smaida augstākā pakāpe.
Asaras – smaida augstākā pakāpe.
Rupjība – muļķu asprātība.
Ja jūs uzņematies atbildību par citiem, jūs laupāt viņiem iespēju pašiem atbildēt par sevi.
Īsta atbildība mēdz būt tikai personiska – cilvēks sarkst viens.
Tas, kas pirmais iededza uguni, neatbild par visiem ugunsgrēkiem
Viņš zaudēja ticību. Tāpēc viņš ieguva pārliecību.
Dievu noliedz vai nu tāpēc, ka pasaule ir slikta, vai tāpēc, ka pasaule ir laba.
Neviens nav tik lētticīgs kā neticīgs cilvēks.
Ateisms ir plāns ledus, pa kuru viens cilvēks var pāriet, taču vesela tauta iegāzīsies dzelmē.
Bezdievji ir ticīgie, kas nevēlas tādi būt.
Neviens nerunā par Dievu tik bieži kā tie, kas uzstāj, ka Dieva nav.
Neviens nerunā par Dievu tik bieži kā tie, kas uzstāj, ka Dieva nav.
Atceras tikai tos paredzējumus, kuri ir piepildījušies.
Atceras tikai tos paredzējumus, kuri ir piepildījušies.
Vieni neiet atvaļinājumā tāpēc, ka nav kam tos aizvietot, otri tāpēc, ka – ir.
Mums jātiek atstumtiem līdz galējībai, lai saprastu mūsu pretenciozā Es niecību un bezspēcību.
Kas kautri lūdz, tas pats uzprasās pēc atteikuma.
Labāk draugu belzieni nekā ienaidnieku skūpsti.
Ateistam ļaunākais ir tas brīdis, kad viņš jūtas ļoti pateicīgs, bet nav, kam pateikties.
Jo labāk kāds otru pazīst, jo grūtāk to atpazīt
Draudzība ir augstākais savstarpējo attieksmju izpaudums, bet katra pretimnākšana, katra laipnība atvieglo dzīvi, vienalga, vai tā nāk no šofera, pārdevēja, ārsta vai profesora, pie kura students izstrādā savu zinātnisko darbu.
Kauns – bailes cilvēku priekšā; sirdsapziņa – bailes Dieva priekšā.
Ja pārāk bieži atskatās, var viegli pret kaut ko atdurties un krist.
Tiklīdz cilvēks sāk apzināties, ka ir laimīgs, tūlīt viņam sāk uzmākties bailes, ka viņš varētu zaudēt savu laimi, – un tas dara viņu nelaimīgu.
Neviens nevar dzīvot dabīgu, veselīgu, saulainu, citiem svētīgu un sev pašam saskanīgu dzīvi, kamēr tas mīt baiļu atmosfērā.
Vismaz divas trešdaļas no mūsu bēdām rodas, pateicoties cilvēku stulbumam, ļaunprātībai un to attaisnošajiem faktoriem – ideālismam, dogmatismam un aizrautīgai vēlmei pievērst pārējos kādai reliģiskajai vai politiskajai idejai.
Visa prieka un bēdu avots ir vienīgi mūsos pašos.
Neviens tikai ārēju iemeslu dēļ nemēdz būt nelaimīgs.
Mazam maza bēda.
Dod saviem bērniem saknes un spārnus – saknes, lai zinātu, kur ir mājas, un spārnus, lai lidotu projām un praksē pārbaudītu to, kas viņiem mācīts.
Bērns lai agri mācās nevis jautāt, ko es gribu, ko es dabūšu, ko es prasu, bet – ko es dodu pretī?
Lai brīnumiem ticētu, tie jāredz. /C. Melameds/
Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē.
Tas, kurš debesis no akas redz – redz maz.
Briedums – spēja apzināties savu iespēju ierobežotību.
Ja varavīksne ilgi redzama, uz to pārstāj skatīties
Viss uz šīs pasaules spēj sniegt pasaules izpratni. Tev tikai apcerīgāk jāaplūko visparastākais smilšu grauds, un tu tajā ieraudzīsi visus radīšanas brīnumus.
Visa pasaule ir brīnumu virkne, bet mēs pie tiem esam tā pieraduši, ka saucam par ikdienu.
Brīvība ir Spēka pārbaude.
Lai cik arī nebūtu liels bezdibenis, tomēr katram atradīsies gals.
Tu beidzot esi nostājies uz pareizā ceļa? Brīnišķīgi! Bet kāpēc tu stāvi?
Centība – likteņa labā roka.